Ebreji un musulmaņi svinēja Uraza Bairam svētkus

Izraēlas vēstniecība un Latvijas Ebreju kopienu padome aicināja savus musulmaņu draugus un kolēģus kopā svinēt Uraza Bairam svētkus, ar kuriem noslēdzas svētais mēnesis Ramadāns.

Pie svētku galda pulcējās Viņa Ekselence Azerbaidžānas vēstnieks Džavanširs Ahundovs un Viņa Ekselence Uzbekistānas vēstnieks Afzals Artikovs, Turcijas un Azerbaidžānas vēstniecību pārstāvji, Latvijas Tatāru biedrības Idel un Tatāru – baškīru biedrības Čisma priekšsēdētāji, Latvijas baškīru Kurultaja vadītājs un Uzbeku kultūras centra vadītājs.
Izraēlu pārstāvēja Viņas Ekselence Izraēlas vēstniece Lironne Bar-Sadē, vēstnieka vietnieks Cvī Mirkins un konsule Israela Peri-Probšteina. Ebreju kopienu pārstāvēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes priekšsēdētājs Dāvids Kagans un Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska.

Draudzīgā un neformālā atmosfērā tika apspriesti jautājumi, kas saista mūsu reliģijas, — kopīgās ābramiskās saknes un pravieši, kulinārās un kultūras tradīcijas, tjurku, krievu valodas un ivrita kopīgie vārdi, kā arī kopīgās vēstures lappuses. Dmitrijs Krupņikovs un Dāvids Kagans stāstīja savu ģimeņu atmiņas, kas saistītas ar Otro pasaules karu. Kad no Latvijas evakuētās ģimenes nonāca Uzbekistānā, ebrejus draudzīgi uzņēma vietējie iedzīvotāji — musulmaņi. Pēc kara, atgriezušies mājās, viņi joprojām bija labi draugi.

Azerbaidžānas vēstnieks savukārt atcerējās bērnības pagalmus Baku, kur klāja galdus un kopā svinēja gan musulmaņu un kristiešu, gan ebreju svētkus. Tur, kur draudzējas vienkāršie cilvēki, nav vietas aizspriedumiem un naidam.

Par labu attieksmi pret līdzās dzīvojošajiem, runāja arī tatāru kopienas pārstāvji. Viņi aicināja mācīties un pārņemt labākās īpašības no citām tautām.

Viesu runas skanēja ivritā, angļu, krievu, azerbaidžāņu un uzbeku valodā, paužot līdzīgas domas — atšķirīgās reliģijas un tautības nedrīkst kļūt par šķērsli saziņai un draudzībai. Mums ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā – musulmaņiem un ebrejiem ir jādzīvo mierā un savstarpējā sapratnē.

Vakars noslēdzās ar novēlējumu: lai šī lieliskā tikšanās kļūst par tradīciju un tiksimies pie svētku galda arī nākamgad!