Rīgā notika Holokausta upuru piemiņas diena

Šodien, Holokausta upuru piemiņas dienā, Rīgā, notika piemiņas pasākums Lielās Horālās sinagogas vietā, ko pirms 76 gadiem nodedzināja nacisti.

Ievērojot gadu gaitā izveidojušos tradīciju, pie pieminekļa Gogoļa ielā ieradās valsts augtākās amatpersonas, diplomāti un ebreju kopienas pārstāvji.

Piemiņas pasākumā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, premjerministrs Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē, vēsturnieks, profesors Marģers Vestermanis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko un priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes vadītājs Dāvids Kagans.

Holokausta upuru piemiņas diena ir ļoti personīga diena visiem Latvijas ebrejiem. Par to, atklājot ceremoniju, runāja Dmitrijs Krupņikovs. Liela daļa no Krupņikovu ģimenes ir palikusi Rumbulā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīmēja, ka Latvijas zemē notika briesmīga, neiedomājama traģēdija. Mūrnieces kundze ar nožēlu pieminēja, ka noziegumos piedalījās arī nacistu vietējie izpalīgi. Tajā pašā laikā vēl joprojām tiek atklāta jauna informācija par latviešiem, kuri glāba ebrejus. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka atmiņas par Holokaustu un ebreju glābējiem Latvijā vienmēr būs dzīvas.

Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē atzīmēja, cik svarīgi ir tas, ka katru gadu uz Holokausta upuru piemiņas pasākuma ceremoniju ierodas valsts vadītāji un kopā ar ebreju kopienas pārstāvjiem atceras Holokausta upurus.

Savas uzstāšanās laikā bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs un kurators, profesors Marģers Vestermanis izvirzīja jautājumus: Kā tas varēja notikt, ka Latvijā Holokausta laikā tika iznīcināti gandrīz visi ebreji? Kā tas varēja notikt, ka Latvijas ebreju kopiena ir Holokausta laikā visvairāk cietusī ebreju kopiena Eiropā? Kā var atbildēt uz tik briesmīgu jautājumu? Cienījamais vēsturnieks, kurš visu dzīvi ir veltījis Latvijas ebreju vēstures pētījumiem, par iemeslu uzskata to, ka tolaik Latvijas sabiedrība ebrejus neuztvēra kā daļu no sevis, kā savu tautu. Ebreji bija vienkārši ebreji — kaut kas svešs un atšķirīgs. Saistībā ar to viņš norādīja, ka nav cerējis, bet tomēr ir nodzīvojis līdz 2016. gada 30. novembra notikumam pie Brīvības pieminekļa, kad cilvēki ieradās godināt bojāgājušo ebreju – kā sabiedrības daļas – piemiņu.

Pašlaik viss ir citādi — valstī ir piemiņas diena visai nācijai, un visi Latvijas iedzīvotāji noliec galvu, pieminot Latvijas iedzīvotājus, kuri tika nogalināti tikai tāpēc, ka bija ebreji.

Andris Ameriks savā uzrunā klātesošajiem sacīja, ka kara laikā katrs pats izlēma, vai viņš saglabās savu cilvēcisko būtību. Bija arī tie, kuri glāba kaimiņus, atceroties, ka Latvija ir mūsu kopīgās mājas.