Rīgas sinagoga

Vecrīgā, Peitavas ielā 6/8 uzbūvētā sinagoga — “Peitav šul” —ir vienīgā Rīgas sinagoga, kurai ir izdevies pārdzīvot Holokaustu. Šobrīd tā ir vienīgā Rīgā un viena no divām Latvijā strādājošajām sinagogām (otra ir Daugavpilī).

19. gadsimta beigās Vecrīgā izveidojās draudze, kurā sanāca visi šī rajona ebreji. Sinagogas ēkas celtniecībai tika nopirkts zemes gabals un 1903. gadā martā saņemta atļauja uzsākt celtniecības darbus.

Sinagogas projekta autori bija izcilais arhitekts un mākslas zinātnieks Vilhelms Neimanis un tobrīd vēl pavisam jaunais arhitekts Hermanis Zeiberlihs. Sākotnējais ēkas projekts tika vairakkārt mainīts, taču 1905. gada sakumā būvdarbi bija jau pabeigti. Šajā pašā gadā sinagogu iesvētīja.

“Peitav šul” bija viena četrām Rīgas horālajām sinagogām, bet skaistuma un mēroga ziņā tā piekāpās tikai Lielajai horālajai sinagogai Gogoļa ielā — “Gogol šul” (kuru 1941. gada 4. jūlijā kopā ar tajā esošajiem cilvēkiem nodedzināja nacisti un to atbalstītāji; traģēdijas vietā pašlaik ir uzbūvēts memoriāls un uzstādīts piemineklis cilvēkiem, kuri glāba ebrejus Holokausta laikā). Liturģiskās dzīves aspektā Peitav-šul” ļoti nopietni konkurēja ar Lielo horālo sinagogu. Svētku dienās tā bija pārpildīta, turklāt to apmeklēja ne vien ebreji, bet arī citu tautību pārstāvji: sinagogas koris, kuru vadīja izcilais kantors Ābrams Ābramiss bija populārs tālu ārpus ebreju kopienas robežām.

Kad Rīgā ienāca nacisti, 1941. gada 4. jūlijā visas sinagogas tika nodedzinātas. “Peitav šul” ir vienīgā sinagoga, kurai izdevās paglābties no šī traģiskā likteņa: tā atradās Vecrīgā, tādēļ pastāvēja varbūtība, ka uguns pārlēks uz citām ēkām. Sinagogā tika ierīkota noliktava.

Pēc Otrā pasaules kara beigām atklājās, ka sinagogas austrumu siena, pie kuras stāvēja skapis ar Toras (aron-kodeš) tīstokļiem, bija nosegta, tādēļ tie palika neskarti. Tiek uzskatīts, ka par to ir jāpateicas netālu no “Peitav šul” esošās Reformātu baznīcas mācītājam Gustavam Šaurumam.

Pēc kara sinagogā “Peitav šul” atsākās dievkalpojumi. Padomju laikā tā bija viena no nedaudzajām Padomju Savienības teritorijā strādājošajām sinagogām un viena no četrām, kurā dziedāja koris. Neraugoties uz to, ka reliģiskās izpausmes ebreju kopienai neoficiāli bija aizliegtas un VDK centās visu kontrolēt, “Peitav šul” bija un palika pilsētas ebrejiskās dzīves centrs. Mazskaitlīgie draudzes locekļi savu spēku un finansiālo iespēju robežās centās uzturēt sinagogu kārtībā, veicot tajā visus nepieciešamos remontdarbus.

1997. gadā valsts atdeva “Peitav šul” Rīgas Ebreju reliģiskajai draudzei un tā kļuva par Latvijas ebreju reliģiskās dzīves centru. 2007.–2008. gadā ar Eiropas Savienības, Latvijas Valsts, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes līdzfinansējumu, kā arī pateicoties privātpersonu saziedotajiem līdzekļiem, sinagoga tika pilnībā atjaunota.

Rīgas Horālā sinagoga “Peitav šul” ir viena no no Latvijas galvaspilsētas skaistākajām kulta ēkām. Tas ir viens no krāšņākajiem XIX gs. beigās un XX gs. sākumā populārā jūgendstila paraugiem Rīgā. Interjeru rotā Senajai Ēģiptei, Asīrijai un Babilonijai raksturīgie ornamenti. Aron-kodeš (svētais šķirsts), kurā glabājas Toras tīstokļi, ir vērsts uz Jeruzalemes pusi. Pa labi no galvenās ieejas marmora plāksnē ir iekalti visu mecenātu, kuri piešķīra līdzekļus sinagogas celtniecībai, vārdi, un tie ir: Leibs Livšics, Šraga Šapiro, Mordehajs Mihelsons, Cvi Každans, Baruhs Šlopoberskis, Zālamans Hakevičs, Īzaks Zakss, Ābrams Blehmanis.

Darba laiki:

Sākums: P–Pk 07:30, S 09:30, Sv 08:30

Beigas: beidzoties vakara lūgšanai

Sinagogas apmeklējama tūristiem – darbā laikā, izņemot sestdienas un svētku dienas

Kontakti

Rabīns Mordehajs Glāzmans

Peitavas iela 6/8, Rīga, LV-1050
tālr.: +371 672 04 022
fakss: +371 678 30 444
e-pasts: rabbi@dza.lv