Biķernieku mežā atrodas vislielākā masu iznīcināšanas un nacistiskā terora upuru apbedīšanas vieta Latvijā. Laika posmā no 1941. līdz 1944. gadam šeit tika nogalināti aptuveni 35 tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija arī Latvijas un citu Rietumeiropas valstu ebreji, padomju karagūstekņi un nacistiskā režīma pretinieki.
Biķernieku meža grāvji kļuva par atdusas vietu aptuveni 20 tūkstošiem ebreju. Par pirmajiem upuriem kļuva vairāki tūkstoši ebreju tautības vīriešu, kurus arestēja 1941. gada jūlija pirmajās dienās, un aizveda uz Centrālcietumu, no kura uz Biķernieku mežu, kur viņi tika nošauti. 1942. gadā Biķernieku mežā tika nogalināti aptuveni 12 tūkstoši Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas ebreju. 1943. gadā šeit tika iznīcināti tie Rīgas geto gūstekņi, kurus atzina par nederīgiem transportēšanai uz Kaizervaldes koncentrācijas nometni, bet 1944. gada rudenī tie Kaizervaldes ieslodzītie, kuri bija atzīti par darbnespējīgiem. Pavisam Biķernieku mežā ir atrasti 55 masu kapi.
Ar Tautas apvienības karā kritušo vāciešu kapu aprūpei, Austrijas Republikas Nacionālā fonda, Vācijas valdības un vairāku Vācijas pilsētu municipalitāšu atbalstu Biķernieku meža teritorijā 2001. gada 30. novembrī tika atklāts arhitekta Sergeja Riža projektētais memoriālais komplekss.
Ansambļa centrā atrodas melnā granīta kubs — simbolisks altāris, kura malās ir iekalti vārdi no Ījaba grāmatas: “Zeme, manas asinis neapsedz un manu kliedzienu neapslēp!” (16:18). Apkārt izvietotie akmeņu tūkstoši atgādina tradicionālos ebreju kapus. Celiņu malās ir akmens plāksnes ar Eiropas pilsētu nosaukumiem — Biķernieku mežā nogalināto dzimto pilsētu nosaukumiem. Uz betona stabiem, kas atrodas visā memoriāla teritorijā, ir atveidoti visiem labi zināmi simboli, kuri apzīmē dažādas šeit nogalināto cilvēku grupas: Dāvida zvaigzne, ērkšķu vainags un krusts.