Pagājušajā nedēļā Briselē notika Eiropas Ebreju kongresa (EEK) Ģenerālasamblejas sēde. Tajā piedalījās 42 Eiropas ebreju kopienu pārstāvji. Latviju pārstāvēja Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs, Rietumu Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko un Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.
Šoreiz Eiropas ebreju kopienu vadītāji, kuri pārstāv vairāk nekā 2 miljonu Eiropas ebreju intereses, tikās, lai pārrunātu šī brīža situāciju Eiropā, ievēlētu Eiropas Ebreju kongresa prezidentu un pieminētu Holokausta upurus.
Eiropas Ebreju kongress ir dibināts 1986. gadā. Kongress ir Eiropas ebreju kopienu pārstāvniecības institūcija. Organizācijas galvenā mītne atrodas Briselē. Kongress apvieno un koordinē vairāk nekā 40 Eiropas nacionālo ebreju kopienu ievēlēto līderu darbību. Kopš 2007. gada EEK prezidents ir Vjačeslavs Moše Kantors, kuru atkārtoti ievēlēja EEK prezidenta amatā 2008. gada februārī un vēl vienu reizi 2012. gada novembrī. EEK Ģenerālasamblejas sēdēs laikā Briselē Kantora kungs ar balsu vairākumu atkal tika pārvēlēts uz jaunu četru gadu termiņu.
Pēc nobalsošanas asamblejas dalībnieki apsprieda ebreju šī brīža stāvokli Eiropā. Viena no galvenajām tēmām skāra konstruktīvu, uz ebreju kopienu drošības pastiprināšanu vērstu pasākumu, izstrādi, kuri paredz ciešu sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, policiju. Daudzus asamblejas delegātus satrauc krīze, kura ir saistīta ar terorisma draudu pastiprināšanos un lielo migrantu skaitu, kuri ierodas Eiropā no Tuvo Austrumu valstīm cerībā gūt patvērumu Vecajā pasaulē, kā arī ar sarežģīto ekonomisko situāciju.
EEK prezidents Vjačeslavs Moše Kantors vienā no savām intervijām atzīmēja: “Viss notiekošais mūs ļoti satrauc, tādēļ pirmo reizi Eiropas ebreju kongresa 30 gadu pastāvēšanas laikā mūsu darba kārtībā ir iekļauts jauns punkts par drošības pasākumu organizēšanu sadarbībā ar valstu struktūrām visā Eiropas teritorijā. Mēs nevēlamies uzspiest drošības sistēmu, taču sadarbībā ar profesionāļiem, policiju un specdienestiem mēs mācīsim kopienas, kā sevi pasargāt.”
Pēc plenārsēdes notika oficiālas svinīgās vakariņas, kurās Tonijs Blērs un Briselē akreditētie Eiropas valstu sūtņi neformālā gaisotnē pārrunāja ebreju kopienai svarīgos jautājumus.
Nākamajā dienā pēc Eiropas Ebreju kongresa Ģenerālasamblejas sēdes, Starptautiskajā Holokausta upuru piemiņas dienā asamblejas locekļi tika aicināti uz īpašu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca organizētu pasākumu. Savā uzrunā viņš teica: “Ebreji ir mūsu kultūras un mūsu pašidentitātes sastāvdaļa. Bez ebrejiem Eiropa nebūtu Eiropa…”
Martina Šulca, Eiropas Ebreju kongresa prezidenta Vjačeslava Mošes Kantora un ungāru filozofes, profesores Agneši Helleres svinīgās uzrunas mijās ar ebreju izcelsmes vācu komponista romantiķa Fēliksa Mendelszona skaņdarbiem. Svinīgā Holokausta upuru piemiņas ceremonija noslēdzās ar klusuma brīdi.
“Šī tikšanās Briselē — gan asamblejas sēde, gan arī neskaitāmās sarunas ar Eiropas politiķiem un diplomātiem, arī svinīgā pieņemšana Eiropas Parlamentā —, manuprāt, nodemonstrēja divas svarīgas lietas. Pirmkārt, antisemtīskas noskaņas risks daudzās valstīs, jo īpaši Vecajā Eiropā, pieaug, un šos draudus apzinās lielākā daļa Eiropā valdošās politiskās elites. Otrkārt, mēs skaidri redzam, ka varas institūcijas gan ES līmenī, gan arī katrā valstī atsevišķi, ir gatavas tam pretoties, efektīvi un izlēmīgi rīkojoties sadarbībā ar vietējām ebreju kopienām. Man šķiet, ka šo pasākumu augstais līmenis tikai uzsvēra gatavību sniegt šādu atbalstu, to izjuta visi asamblejas delegāti,” uzskata Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.