Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.

ASV Valsts departamenta publicētajā ziņojumā sakarā ar JUST Act (Taisnīguma atjaunošanas likums) ir sniegta informācija par valstu sasniegto progresu attiecībā uz kompensāciju piešķiršanu traģēdijas upuriem.

Ņemot vērā, ka dzīvo vidū ir palikuši tik maz upuru, uzskatām, ka Saeimai būtu vērts atgriezties pie 2019. gada likumprojekta izskatīšanas un pieņemt to; tas nodrošinātu minimālu kompensāciju par vairāk nekā 200 īpašuma objektiem, kuri bija konfiscēti ebreju kopienai Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā.

ASV Valsts departamenta ziņojuma sadaļā, kas ir veltīta Latvijai, kura ir parakstījusi Terezinas deklarāciju, ir atzīmētie nozīmīgi sasniegumi tādās jomās kā arhīvu un vēsturiskie pētījumi, sabiedrības izglītošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un tajā ietilpstošās organizācijas aktīvi piedalījās šajā darbā, kurš turpināsies ar Latvijas valsts atbalstu. Tā, pēdējo 20 gadu laikā esam  uzcēluši piemiņas objektus vairāk nekā 200 ebreju masveida iznīcināšanas vietās. Esam  noskaidrojuši simtiem glābēju vārdus, piemiņa par kuriem ir iemūžināta memoriālā Rīgas centrā. Esam  atklājuši jaunus faktus, identificējuši un izpētījuši jaunus dokumentus.

Diemžēl, ziņojumā vienlaikus tiek pievērsta uzmanība pārāk lēnajam Latvijas progresam ebreju īpašumu restitūcijas jautājumos. 1991.–2016. gadā valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no sabiedriskajiem un reliģiskajiem īpašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscēti padomju okupācijas laikā un holokausta gados, lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vēl 265 īpašumus, kuriem jāpiemēro restitūcija.

Kā tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, viens no faktoriem, kas ietekmēja 2019. gada likumprojekta atsaukšanu, bija politiskā pretestība. Turpat ir norādīts, ka politiski apsvērumi un bažas par ar restitūciju saistītajiem finansiālajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasākumu īstenošanu arī citās valstīs.

Kopš 1990. gadu beigām Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uztur pastāvīgu dialogu ar valdību un Saeimu par pirmskara ebreju kopienas īpašumu restitūciju. Šis process bija lēns un grūts. Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijas izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Joprojām ceram arī, ka jau drīz Latvija kļūs par vienu no tām valstīm, kas pilnā apmērā izpildījušas no Terezinas deklarācijas izrietošās saistības.

Neskatoties uz to, ka holokausta notikumus nekad nedrīkst aizmirst, restitūcijas īstenošana palīdzēs mūsu valstij pāršķirt šī traģiskā vēstures perioda lappusi.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome