Latvijas Republikas Saeima 30. septembrī pirmajā lasījumā izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome atzinīgi vērtē šo svarīgo soli, risinot jautājumu par pirmskara ebreju kopienu īpašumu atgriešanu un atlīdzināšanu.
Kā zināms, tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā tika uzsākts denacionalizācijas un īpašumu restitūcijas process, kas attiecās uz privātpersonu un reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu. Diemžēl ebreju kopienai dažādu iemeslu dēļ nebija iespējas atgūt lielāko daļu īpašumu, ko padomju okupācijas varas iestādes 1940. gadā nacionalizēja un kas līdz 1991. gadam joprojām piederēja valstij.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas ebreju kopiena cieta lielus zaudējumus: nacistu okupācijas laikā nacisti un viņu atbalstītāji noslepkavoja vairāk nekā 90% kopienas locekļu. Turklāt daudzas ebreju ģimenes tika iznīcinātas visās paaudzēs, un līdz 20. gadsimta 90. gadiem vairs nebija tiešo mantinieku, kas varētu pretendēt uz īpašumiem, kas kādreiz piederēja viņu ģimenēm. Līdz šim nav atrisināts arī jautājums par īpašuma restitūciju pirmskara Latvijas ebreju kultūras, sabiedriskajām, izglītības un citām organizācijām.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome jau vairākus gadus ir atkārtoti aicinājusi Latvijas likumdevējus un valdību atjaunot taisnīgumu – gan vēsturisko, gan cilvēcisko, ierosinot valstij atmaksāt ebreju kopienai daļu no 1940. gados nacionalizētā un līdz šim neatdotā īpašuma vērtības.
Pēc ilgām publiskām diskusijām, kas paplašināja un pilnveidoja sabiedrības izpratni par šo sarežģīto problēmu, kā arī konsultācijām ar starptautiskajiem partneriem, 2021. gada 30. septembrī Saeima konceptuāli atbalstīja ierosināto atlīdzinājuma likumprojektu, kas paver reālu ceļu uz pirmskara ebreju īpašumu Latvijā jautājuma sakārtošanu.
“Šis ir vēsturisks notikums Latvijas ebreju kopienai, visiem Eiropas ebrejiem un mūsu draugiem. Mēs esam pateicīgi deputātiem, kuri atbalstīja šo likumprojektu, un ceram, ka līdz šī gada beigām tas tiks izskatīts atlikušos lasījumos parlamentā un tiks pieņemts. Likumā paredzētie līdzekļi tiks izmantoti mūsu kopienas attīstībai un stiprināšanai, jaunās paaudzes audzināšanai un izglītošanai, labdarībai, vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un visas Latvijas sabiedrības attīstībai kopumā,” sacīja Arkādijs Suharenko, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs.
