11. augustā tika svinīgi atklāta pēc restaurācijas Ludzas Lielā sinagoga, kas tagad ir kļuvusi par Ludzas Novadpētniecības filiāli. Sinagogā ir izveidotas ekspozīcijas par pašas sinagogas vēsturi, par Ludzas ebreju vēsturi, ka arī par Ludzas fotogrāfu Vulfu Franku un viņa dēlu – pasaulslaveno režisoru Hercu Franku.
Ludzas Lielā sinagoga ir senākā koka sinagoga Ziemeļaustrumeiropā, celta 1800. gadā. Vairākkārt tā tika pārbūvēta, XIX gs. nogalē – XX gs. sākumā aplikta ar ķieģeli. Ēkā ir saglabājusies vienīgais reģionā iekšējais kupols, kas ir rotāts ar zvaigžņoto debess imitāciju – tradicionālais sinagogu arhitektūras elements. Pašlaik tā ir vienīgā saglabājusies no kādreizējām 7 Ludzas sinagogām. Holokausta laikā tā tika iekļauta geto teritorijā, pēc vairākuma Ludzas ebreju noslepkavosanas 1941. gada vasarā – rudenī ēkā tika kādu laiku pirms nošaušanas ieslodzīti Ludzas romi, bet vēlāk tā tika izmantota kā autodarbnīca. Pēc 1944. gada sinagogā atsākās dievkalpojumi, un draudze aktīvi funkcionēja līdz 1970. gadiem, bet vairākas reizes gadā dievkalpojumi notika līdz pat 1990. gadiem. Pēc tam sinagoga bija gandrīz pamesta, un tās stāvoklis kļuva bīstams.
2012. gadā tika uzsākts vērēnīgs sinagogas restaurācijas projekts, ko vadīja slavenais arhitekts Pēteris Blūms, finansējumu nodrošinot Ludzas novada pašavaldībai un EEA finansiālajam instrumentam, ar Rietumu Bankas Labdarības fonda atbalstu. Restaurāciju un restaurātoru apmācīšanu veica Hordalandas Muzeālais centrs (Norvēģija).
