2016. gada 19. aprīlī notika Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes (Padome) kopsapulce. Tajā piedalījās 13 delegātu no 6 Latvijas pilsētām, kurus dalībai kopsapulcē izvirzīja draudzes un kopienas – Padomes biedri.

Kopsapulces darba kārtībā bija trīs jautājumi:

1. Izmaiņas Padomes statūtos.

Iepriekšējie statūti noteica, ka par Padomes biedru var kļūt tikai draudzes un kopienas. Citām ebreju organizācijām, kas nodarbojas ar kultūras, izglītības, labdarības, sporta un citiem jautājumiem, iespēja kļūt par Padomes biedru bija liegta. Ņemot vērā dažādu ebreju organizāciju interesi kļūt par Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes biedriem, kopsapulce pieņēma lēmumu mainīt statūtos atbilstošo pantu, tādejādi dodot iespēju visām ebreju organizācijām būt par LEDKP biedriem.

 2. Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda dibināšana.

Kopsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu par Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda dibināšanu un nodošanu fondam nekustamos īpašumus, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un kurus Saeima ar likumiem ir nodevusi un nodos nākotnē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei restitūcijas procesā.

Fonda galvenie mērķi ir restitūcijas procesā saņemtā un cita nekustamā īpašuma apsaimniekošana, Latvijas ebreju kopienas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu reliģisko, izglītības, kultūras, zinātnes, labdarības, veselības aprūpes, sporta un citu ebreju kopienas organizāciju darbībai un projektiem, kā arī Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana.

 3. Valdes vēlēšanas.

Kopsapulce vienbalsīgi ievēlēja Padomes valdi 9 cilvēku sastāvā. Par Padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Arkādijs Suharenko.

 

Par Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi

Padome tika izveidota 2003. gadā, apvienojoties 10 ebreju organizācijām, kas darbojās vai atjaunoja savu darbību 1990. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai īstenotu kopīgus mērķus – ebreju reliģiskās, sabiedriskās un kopienas dzīves attīstība, izglītības, kultūras un sporta attīstības atbalsts, centralizētas palīdzības sniegšana maznodrošinātajiem cilvēkiem, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, īpašuma, kas līdz 1940.gadam piederēja Latvijas ebreju organizācijām, atgūšana un pārvaldīšana, sabiedrības integrācijas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana.

 Padomes dibinātāji:

Rīgas Ebreju kopiena                   

Rīgas ebreju reliģiskā draudze   

Daugavpils ebreju kopiena          

Liepājas ebreju draudze                

Jelgavas ebreju kopiena              

Jūrmalas ebreju kopiena             

Jēkabpils ebreju kopiena             

Rēzeknes ebreju draudze  

Ludzas ebreju draudze

Ventspils, Kuldīgas un Talsu ebreju kopiena            

2004. gadā Padomē iestājās vēl 3 draudzes: Habad-Ļubavič draudze, Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskā draudze “Šamir” un Daugavpils ebreju draudze.

2010. gadā draudze “Šamir” paziņoja par savu izstāšanos no Padomes.

2011. gadā Padomē iestājās Ventspils ebreju biedrība “Hevre Hahomim”.

Pašlaik Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes biedri ir 13 kopienas un draudzes no 9 pilsētām, bet kopā ar vairāk par 20 Latvijas ebreju organizācijām, ar kurām ir izveidojusies cieša sadarbība,  Padome pārstāv ap 8000 Latvijas ebreju.