Kā cepa macu Latvijas PSR. Paldies Dr.hist. Karīnai Barkanei-Vincānei par šiem interesantajiem faktiem!
Šodien atliek vien pastiept roku, lai iegādātos visas nepieciešamās sastāvdaļas Pesaha svētku svinēšanai. Bet kā tas notika 1940. gadu beigās – 1960. gadu sākumā?
Tolaik, lai saņemtu atļauju macas cepšanai, Latvijas PSR ebreju kopienām bija jāvēršas vietējās varas iestādēs, kas savukārt pāradresēja jautājumus LPSR Ministru Padomei un Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotajam. Nebija viegls uzdevums, vai ne?
Neskatoties uz grūtībām, kopienas cepa macu sinagogās, mājās un pat krievu krāsnīs. Visstingrākā kontrole tolaik bija Rīgas draudzē, kur pēc macas bieži brauca ebreji no dažādām pilsētām. 1947. gadā varasiestādes ierobežoja kopienas piekļuvi miltiem no valsts fonda — ikvienam dievlūdzējam, kas vēlējās dabūt macu, pašam bija jānes milti, kurus kopiena nodeva maizes ceptuvei.
Ko tikai nedarīja, lai draudze nepiedalītos macas gatavošanā un dalīšanā. No 1949. gada cepšanas procesu pārņēma LPSR Pārtikas rūpniecības ministrijas trests, kas deva atļauju iesaistīties procesā tikai vienam novērotājam no kopienas. Vietējās varas iestādes apsūdzēja kopienu spekulācijā un radīja citus šķēršļus, bet 1950. gadā kopiena organizēja macas ražošanu, izmantojot vienu no arteļiem.
Diemžēl 1959. gadā sākās otrais ierobežojumu vilnis, kas bija saistīts ar antireliģiozu kampaņu. Drīz vien kombināta ceptuves telpas, kurās kopiena gatavoja macu, apmeklēja sanitāri epidemioloģiskā inspekcija un konstatēja virkni absurdu pārkāpumu: “milti ir gaisā un uz grīdas, viss aptraipīts ar mīklu”.
1960. gadā macas cepšana jau bija aizliegta visā LPSR, un to varēja iegādāties tikai Viļņā, Ļeņingradā un Minskā.
Tomēr, neraugoties uz visiem šķēršļiem, maca tika slepeni cepta Rīgas sinagogā, bet reizi lielā daudzumā to atveda Izraēlas vēstniecības darbinieks. Pretojoties spiedienam, kopiena kļuva tikai plašāka un saliedētāka.
Pievērsiet uzmanību macas gabaliņam, ko ēdat – iedomājieties, cik grūtu ceļu bija jāiziet mūsu senčiem, lai tagad mums būtu viegli piekopt tradīcijas un baudīt svētkus. Pateiksimies viņiem par to!
