Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie vērsās pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora ar iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu pret Herbertu Cukuru.
Kā zināms, 2018. gada oktobrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu № 12812000506 sakarā ar to ka Cukura darbībās “netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs”.
Iesniegums par kriminālprocesa atjaunošanu pret Herbertu Cukuru tiek pamatots ar jauniem būtiskiem iepriekš prokuratūrai nezināmiem apstākļiem. Tajā skaitā ar Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi redzēja Cukuru un vēroja viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, uz masveida nogalināšanas vietu 1941. gada rudenī; ka arī ar Ābrama Šapiro atmiņām, kuras iesniedza viņa mantinieki.
Šapiro ģimene tika izraidīta no sava dzīvokļa, bet tajā apmetās pats Cukurs, piesavinot viņu mantas un īpašumu. 16-gadīgais Ābrams Šapiro ar Cukura lēmumu tika nosūtīts spaidu darbos “Arāja komandas” garāžā. Turklāt viņu speciāli veda uz Šapiro ģimenes dzīvokli un lika spēlēt klavieres, izklaidējot iedzērušos Arāja komandas locekļus. Šapiro tēvs nacistu okupācijas sākumā tika apcietināts, ieslodzīts Centrālcietumā un pēc tam nogalināts. Ābrams ar māti vēlāk nonāca Rīgas geto, kur māte tika nogalināta vienā no akcijām. Pēc Otrā pasaules kara Šapiro kungs apmetās ASV. Viņš nomira 2013. gadā, un šodien viņa mantinieki pieprasa atzīt viņus par cietušiem no Cukura noziedzīgām darbībām, ar kurām tika nodarīts morāls un materiāls kaitējums Šapiro ģimenei.
Turklāt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome atzīmē, ka ”papildus nesen atklātajiem faktiem un apstākļiem ir daudzas citas liecības, kas apstiprina Cukura noziedzīgās darbības, kuras tika savāktas un pienācīgi dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā”. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzskata, ka prokuratūra nepamatoti noraidīja šos pierādījumus, neizskatot tos pēc būtības. Šie fakti un materiāli ir norādīti iesniegumā.
Rada sašutumu tas, ka jautājums par t.s. „Arāja komandas” noziedzīgo raksturu šajā lietā vispār netika analizēts. Lai gan ir zinātniski un tiesiski pierādīts tas, ka “Arāja komanda” bija tieši pakļauta „Einsatzgruppe A” – SD (“Sicherheitsdienst des Reichsführers SS”) sastāvdaļai, kas Nirnbergas tribunālā un sekojošās prāvās tika atzīta par noziedzīgu organizāciju.
Diemžēl gandrīz visi šo notikumu liecinieki jau ir miruši. Tomēr šim apstāklim nevajadzētu būt šķērslim cilvēciskā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai; rūpīgi un atbildīgi jāizturas pret katru jaunu faktu, katru iespēju savākt jaunus pierādījumus un informāciju, lai noskaidrotu patiesību.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un cietušie lūdz atsākt kriminālprocesu par Cukura noziegumiem, jo ir jauni fakti, dokumentālie pierādījumi un cietušie. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un cietušie cer uz objektīvu, ātru un caurredzamu šīs lietas izskatīšanu, kurā jāņem vērā prakse, pieeja un pieredze, ko starptautiskā tiesību sistēma ir uzkrājusi noziegumu pret cilvēci un nacistu noziegumu jautājumos. Savukārt gan Ebreju draudžu un kopienu padome, gan cietušie ir gatavi procesa ietvaros sniegt pilnīgu atbalstu un visaptverošo palīdzību.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome