2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds (LV40008252290), kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lēmumu.
Fondam tiks nodoti īpašumi, kurus saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 25. februārī pieņemtajiem likumiem Padome saņēma pirmajā reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūcijas posmā. Turpmāk Fondam tiks nodoti visi līdzekļi un īpašumi, kurus Latvijas ebreju kopiena saņems restitūcijas procesā.
Fonds darbosies visas Latvijas ebreju kopienas interesēs šādu mērķu sasniegšanai:
- Restitūcijas procesā saņemtā nekustamā īpašuma apsaimniekošana.
- Restitūcijas procesā saņemto naudas līdzekļu un saņemto ziedojumu pārvaldīšana.
- Latvijas ebreju kopienas attīstības veicināšana, sniedzot atbalstu reliģisko, izglītības, kultūras, zinātnes, labdarības, veselības aprūpes, sporta un citu ebreju kopienas organizāciju darbībai un projektiem.
- Materiālās palīdzības sniegšana holokaustu pārdzīvojušajiem cilvēkiem un holokausta upuru piemiņas iemūžināšana.
- Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana.
Lai nodrošinātu visas Latvijas ebreju kopienas interešu ievērošanu un piesaistītu starptautiskās ebreju organizācijas Fonda darbībai, Fonda galvenās pārvaldes institūcijas funkciju izpildei ir izveidota Padome, kurā ir divpadsmit locekļu, no kuriem seši ir Latvijas ebreju kopienas pārstāvji, pieci ir starptautisko ebreju organizāciju pārstāvji un viens ar uzraudzības funkcijām ir Latvijas Republikas valsts institūcijas pārstāvis.
Padome apstiprina Fonda stratēģiju un galvenos darbības virzienus un Fonda budžetu. Padome pieņem lēmumus par Fonda līdzekļu izlietošanu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas 2016. gada 25. februārī pieņemtajiem likumiem pirmajā restitūcijas posmā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei ir nodoti pieci nekustamie īpašumi, kuri pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā: trīs ēkas Rīgā — kādreizējās ebreju arodskolas ēka Abrenes ielā 2, kādreizējās ebreju reliģiskās skolas ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 un kādreizējās ebreju slimnīcas “Linas Hacedek” ēka Ludzas ielā 25, kā arī kādreizējo sinagogu ēkas Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielajā ielā 31.
Saeimas pieņemtajos likumos ir teikts, ka nekustamie īpašumi tiek nodoti Latvijas ebreju kopienai bez atlīdzības, lai Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā.